Ja man dotu vēl vienu dzīvi

Prompt

Mēs neesam vakar satikušies, Mums aiz muguras vesels stāsts. Ir bijis lietus, bijusi saule, Ir bijis viegli, bijis par daudz. Bet reizēm pietiek ar vienu skatienu, Ar tavu roku manējā, Lai saprastu — zem visiem gadiem Tā pati sajūta vēl ir dzīva. Ja man dotu vēl vienu dzīvi, Es gribētu to nodzīvot ar tevi. No pirmā “sveika” līdz sirmiem matiem, No pirmā skūpsta līdz pēdējai dienai. Un, ja man vēlreiz būtu jāizvēlas, Starp tūkstoš ceļiem, tūkstoš sejām, Es meklētu tās pašas acis Un atkal izvēlētos tevi. Es nevaru pārrakstīt vakardienu, Ne katru vārdu paņemt atpakaļ. Bet varu šodien būt tev blakus Un rītdien mīlēt mazliet labāk. Es neapsolu perfektu pasauli, Tādas mums nekad nebūs. Es apsolu — kad nāks atkal vēji, Es negribu laist tavu roku vaļā. Vizma, ja man dotu vēl vienu dzīvi, Es gribētu to nodzīvot ar tevi. No pirmā “sveika” līdz sirmiem matiem, No pirmā skūpsta līdz pēdējai dienai. Un, ja man vēlreiz būtu jāizvēlas, Starp tūkstoš ceļiem, tūkstoš sejām, Es meklētu tās pašas acis Un atkal izvēlētos tevi. Varbūt mīlestība nav tikai Tie skaistie vārdi, ko viegli teikt. Varbūt mīlestība ir palikt, Kad dzīve māca mums tālāk iet. Un, ja reiz mūsu mati būs sirmi Un bērni paši savus ceļus ies, Es gribētu sēdēt tev blakus Un klusi pateikt: “Redzi… mēs tomēr tikām līdz šejienei.” Ja man dotu vēl vienu dzīvi, Es atkal gribētu tevi satikt. Es atkal kļūdītos, atkal mācītos, Bet atkal nāktu mājās pie tevis. Un, ja man simtreiz būtu jāizvēlas, Es simtreiz ietu to pašu ceļu. Jo pēc visa, ko dzīve mums devusi, Es vēl aizvien izvēlos tevi. Vizma... Es izvēlos tevi. Šodien. Rīt. Un, ja būs vēl viena dzīve — arī tajā.